Tag Archives: dāvanas

Kā plānot dāvanu iegādi un citus tēriņus svētku laikā?

Labam plānam ir labs mērķis. Un otrādi. Pieņemsim, ka esam izvēlējušies kaut kur mērķēt (man patīk visu iesākt no pašiem pamatiem). Tam vajadzīgs mērķis.

Mērķi var uzstādīt. Ja skaidri zinām, kas mums padomā, tad vienīgā rūpe – nolikt to tā, lai ar pieejamajiem līdzekļiem to varētu aizsniegt noteiktajā laikā. Līdzība ar bultu šaušanu mērķī: mums ir mērķis, mums ir bultas. Mums ir noteikts fiziskā spēka limits, zināms vēja ātrums un citi dabas ietekmēti apstākļi. Ja mēs gribam trāpīt, mērķis jānoliek saprātīgā attālumā. Ar pirmo reizi var trāpīt, ja esam trenējušies vai vismaz zinām tehniku, kā mērķēt un atlaist bultu.

Mērķi var arī atrast. Saprotot, apjaušot vai atklāsmes veidā saņemot ziņu, ka vēlamies atklāt to, kas slēpjas mūsos, uzsākam meklējumus. Pārāk sarežģīti tik ikdienišķai lietai, kā gatavošanās svētkiem?

Tādā gadījumā pieņemsim, ka svētki jau tuvojas. Skaidrs ir tas, ka svētki pienāks – vai tiem gatavosimies, vai nē. Tāds ir neapstrīdams laika likums. Priekšā esošajā posmā var paveikt vai nu daudz, vai maz – atkarībā no vēlmēm un iespējām. Ja redzam mērķi, varam to iztēloties, tātad arī plānot ceļu uz to.

Domājot un plānojot svētkus, mēs jau zinām, pirmkārt, kas tie ir – Ziemassvētki, Jāņu nakts, dzimšanas diena, izlaidums; visus nemaz nevar nosaukt. Svētki var būt gan kāzu gadadiena, gan Pasaules Ūdens diena 22. martā. Galvenais ir vēlme svinēt un tajā dalīties ar kādu (starp citu, var arī vienkārši svinēt kopību ar savu es).

Pieņemsim, svētku nosaukums ir atrasts. Puse darba padarīta? Nebūt ne. Bieži vien nosaukums neko neizsaka, ja tajā nav ietverta svētku būtība. Grūtības atrast īsto nosaukumu nav retums. Tādā gadījumā sāciet vienkārši ar to, kas pirmais ienāk prātā saistībā ar svinībām.

Ja svētki ieplānoti brīvā dabā, jāparedz iespējamās dabas apstākļu kaprīzes. Vasarā no tām mūs paglābs telts vai nojume, zem kuras paslēpties lietus laikā, ziemā – siltas telpas, kas sagaida mājās svinētājus ar slapjajiem cimdiem un cepurēm.

Telpas nav vienīgais uzstādījums. Jāpadomā par aktivitātēm, lai sanākušie viesi, kamēr nav iesiluši, negrimtu garlaicībā. Ko celsiet galdā? Kas apkalpos pie galdiem, kas ballīti sagatavos un visu pēc tam novāks? Šie jautājumi ļaus jums konstatēt aptuveno laika sprīdi, kāds nepieciešams sagatavošanās darbiem. Protams, Ziemassvētki ir 24. decembrī, un šis datums ir nemainīgs. Kaut gan tieši tāpēc tos var paredzēt un katru gadu svētku sagatavi uzsākt aizvien efektīvākā laika periodā pirms tiem.

Apkopojiet viesu sarakstu un laicīgi (vismaz trīs nedēļas iepriekš) izsūtiet ielūgumus. Ielūgumā paziņojiet vietu, laiku un ģērbšanās stilu vai ballītes tēmu – lai viesiem ir interesants arī sagatavošanās posms.

Par tēriņiem

Ir cilvēki, piemēram, Aidis Tomsons, kuri tic, ka ir kāda augstāka vara, kas ļauj mums sasniegt savus mērķus ar lūgšanu palīdzību. Viņi vienkārši tic un uzticas, ka lūgšanas tiecas piepildīt mūsu vēlmes. Aidis raksta: „Sēžot vilcienā un braucot uz darbu, iedomājos, ka ļoti gribētu, lai bērni varētu lidot ar lidmašīnu. […] Tajā pašā vakarā pasūtīju pēc dažiem mēnešiem aviobiļetes uz Londonu. […] (Lieki piebilst, ka Dievs finansiāli pēc tam visu arī nokārtoja.)” (http://www.manapasaule.lv/raksti/aidis-tomsons-staigasana-ar-dievu-lai-vinu-sadzirdetu). Ir cilvēki, kuri mēdz krāt. Citi aizņemas. Manā rīcībā nav pētījumu, kuri ir vairākumā, bet rīcību dažādība nosaka tik daudzveidīgās plānošanas un sapņošanas sfēras būtību.

 

Advertisements